vakar atkal staigāju no viena dzīvokļa gala un otru. vienmēr, kad man gribas ar kādu parunāties, neviena nav mājās, tā nu es tur attopos atkal staigājam no viena gala uz otru, šoreiz ar saldējuma trauciņu rokā, jo kaut ko taču vajag darīt. aizgāju gultā apmetu kuleni, nostājos pie spoguļa un iesaucos - vytas, ti čto zdes delaješ? uztaisīju izbrīnītu sejas izteiksmi, tad patrenēju savus sejas muskuļus dažādās grimasēs. labi, pietiek, apēdu puslitru saldējuma un izdomāju, ka vajag vēl kaut ko apēst.