es nesen atklāju, ka mani ļoti tracina grāmatas, kurās sievietes ir attēlotas dumjas (tikai un vienīgi pēc maniem subjektīvajiem kritērijiem). sākumā pat īsti neapjēdzu, kas ir tieši tas kaitinošais, kamēr sāku saprast, ka es tā noteikti nerīkotos dotajās situācijās. un tad pirmā doma ir, ka autoram/autorei nav nekādas sajēgas par to, kā tās sievietes patiesībā rīkotos.

Bet palūkojies apkārt, mīļā meitene, ir pilns ar tādām stulbām sievietēm, tiesa, pēc tevis pašas kritērijiem. un nomierinies. autori tik tiešām parāda dzīves realitāti caur tev neizprotamu cilvēku prizmu. un aptver arī to, ka tu pati tiem citiem liecies stulba pēc viņu subjektīvajiem kritērijiem. alles!