21 April 2004 @ 08:24 am
 
Sapnis bija kara priekšvēstnesis. Tur, kur ir autoosta, tur notika kaut kāds mītiņš, dzelzceļa uzbēruma pusē bija uzcelta augsta siena ar balkonu, un uz tā balkona stāvēja kaut kādi bruņoti valdības vīri. Visa autoosta bija pilna ar cilvēkiem, kas sanākuši klausīties, lielākā daļa bija opozicionāri. Visi zināja, ka sāksies karš, tagad šķiet, ka laikam jau pilsoņu, jo nav īstas skaidrības, ar ko Latvija taisītos karot. Bet nē, tad tomēr bija globālāk, jo es visu laiku domāju, par kādiem līdzekļiem lai tieku ārā no Eiropas.

Un kad mītiņš beidzās, viens vīrs sāka šaut, uz manu pusi, bet es paspēju aizmukt aiz sienas. Man bija skaidrs, ka nu jau no kara vairs neizbēgt, ja reiz kāds prieka pēc šauj uz iedzīvotājiem. Un tad es to pašu šāvēju satiku autoostas iekštelpās, un viņš man smaidīdams piedāvāja klinģeri. Es neēdīšu, zinu jau, ka saindēts.
 
 
( Post a new comment )
eič sī[info]hellcat on April 27th, 2004 - 10:52 am
hmm, man kaut kaa peedeejaa laikaa cilveeki biezhi raksta vecos ierakstos komentaarus, agraak taa nebija, ja neuzrakstiija uzreiz, tad vispaar neuzrakstiija, ej nu atrodi visus, ko kursh pierkastiijis ;)
man tie sapnji taadi diivaini biezhi, peedeejaa laikaa daudz ko atceros. veel tajaa sapnii peec taas shaushanas uz mani es satuseeju ar Bindemani, ej tu nost, mees abi bijaam taadaas baltaas zhaketiitees un vinjam bija taada baarbiju mashiina netiiri zili rozaa kraasaas :)
(Reply) (Parent) (Link)