A vot par to nemācēšanu nevajag iespringt. Vienkārši pieraksti. Man cibā ir daudzi tādi ikdienas pieraksti, kas nekad nav publiskoti, jo nav smuki uzrakstīti, toties pārlasot ir baigais prieks, ka vispār ir piezīmēti un atsauc atmiņā visas smaržas, garšas, taureņus uz rokas un vēderā, vējus un elpas. (Es pilnīgi jūtu, kā es tos vecumdienās izskaistināšu, un 1)priecāšos, ka ir bijusi normāla jaunības iztrakošanās; 2)ar pseidonīmu publicēšu vismaz blogā :) )