Vecums ir briesmīgs. Vecums ir drausmīgs.
Visi jau var sapņot par vecumdienām jūras krastā, malkojot konjaciņu ar draudzenēm/draugiem makšķerējot, spēlējoties ar mazbērniem, kopjot dārzu, lasot grāmatas uttutt kā laimīgs, vieds žirgts vecūksnītis.
Bet realitātē tev būs 78 gadi, tu tikko vilksi kājas, mugurā tev būs nodilis mētelis un ļoti neglīti zābaki, tu daudz slimosi, tev sāpēs visas malas, ārsti un zāles būs tavas centrālās rūpes, tev galīgi nebūs naudas, nebūs ko ēst un ar ko maksāt par dzīvokli, tu neko nesapratīsi un būsi neiedomāji vientuļš, jo visiem jau sen apnicis un nevajadzīgs.
Un sauc to visu par vecumu.