vai viens laimes mirklis ir viena gada ciešanu vērts? man šķiet, ka nav. varbūt mērenība ir mana pārliecība, jo es negribu dzīvot vienu dienu paradīzē un pārējās ellē.
ja cilvēks apzinās, ka tas laimes mirklis ir īss, vai tas liek aizgriezties prom no tās vienīgās laimes stundas? es laikam nespēju, jo arī bez tā viena paradīzes mirkļa tāpat būtu elle. tad kamdēļ gan ar vienu kāju neiekāpt paradīzē, ja reiz tas ļauts.