es vareetu uzrakstiit par skumjaam, kas uznaak shajaa mazpilseetaa, bet tad es jutiishos kaa nodeveeja, kas izmanto vieteejo iedziivotaaju labo sirdi un maaju, un eedienu un iespljauj vinjiem peecaak dveeselee. tomeer apkaartvaldoshais trulums tik shausmiigi nogurdina, ka dublina tagad liekas bezmaz vai kaa paradiize zemes virsuu. vieniigais, par ko speeju padomaat, ir tas, ka piektdien atkal braukshu uz dublinu. uz jaunu interviju. un ka riit pulksten chetros peec vieteejaa laika man ir pieraksts pie interneta vieteejaa biblioteekaa uz 40 minuuteem. varbuut riit es arii uzrakstiishu par skumjaam un trulumu. piedodiet, es nevienam veel negribu spljaut dveeselee.