kad es biju latvijā, es iegāju grāmatnīcā un nopirku vonnegūtu. es gribēju visu ko citu, gandrīz jau paņēmu sātaniskās vārsmas, jo es jau šausmīgi sen gribēju tās izlasīt, bet beigās paņēmu vonnegūtu. un ne jau tāpēc, ka es būtu liela vonnegūta fane, bet tāpēc, ka es atcerējos, ka nekad īrijā neesmu nekad dzirdējusi par vonnegūtu. visi, kam es esmu ieminējusies par vonnegūtu, par viņu šeit nekad nav dzirdējuši un viņa grāmatas šeit es nekad neesmu redzējusi.
nu labi, es nekad neesmu arī speciāli meklējusi, bet visi tie rušdi, kureiši, velbeki un bukovski man aizslīd garām acu augstumā, lai gan viņus es arī speciāli nemeklēju, bet man nekad gar acīm nav aizslīdējis vonnegūts.

vakar es sēdēju brokastu pārtraukumā un lasīju to cilvēku bez valsts un brokastīs atnāca martins, kas šeit ierodas 4x gadā uz inventarizāciju ar savu kruto datoru, mazajiem skanerīšiem un vēl visādiem pribambasiem, tērpies savā tumši zilajā uzvalkā un uz divām dienām reizi ceturksnī ir galvenā persona veikalā, un viņš man prasīja, ko es lasu, un tad viņš teica, ka tādu vonnegūtu nezinot. bet tas jau nav nekāds rādītājs, var jau būt, ka viņš arī dostojevski nezina, es taču viņu nepazīstu.
bet arī kens vonnegūtu nezina, bet kenu es labi pazīstu un zinu, ka tas ir kaut kāds rādītājs. un arī tie kena draugi, kurus es augsti vērtēju, vonnegūtu nezina.

jā, mani tas pārsteidz, jo tā taču nav pat tulkotā literatūra. lai gan es neesmu pavisam godīga. lai viss būtu godīgi, man vajadzētu aiziet uz visiem apkārtnes grāmatveikaliem un tur pajautāt, vai viņiem ir K.V. grāmatas, jo tas, ka es neesmu redzējusi, nenozīmē, ka nav. nu labi, es neiešu uz visiem, es aiziešu uz diviem - uz vislielāko grāmatveikalu pilsētā un tad uz savu vismīļāko grāmatveikalu, kurā tirgo daudzas lietotās grāmatas. un tad es pateikšu, kā ir.

es atcerējos, ka gribēju taču par modernajiem arābiem un viņu metroseksuālismu. ai, nu štrunts par metroseksuālajiem arābiem viņu feikajos Von Dutch, D&G and Gucci t-kreklos un džinsās. es labāk izstāstīšu stāstu par sevi un par adilu.

pirms nedaudz vairāk kā trim gadiem marokā kaut kāda pārpratuma dēļ man nācās vienu nakti gulēt adila mājās, kura nebija gluži villa 4 stāvos ar miljons gultām un kalponēm, kā dažam labam viņa draugam, bet mazs, noplucis dzīvoklis pussabrukušā mājā ar divām istabām. viņa istabā atradās trīs lietas - gulta, skapis un andzelīnas džoulijas plakāts pie sienas. surprise, surprise, mums vajadzēja gulēt vienā gultā. visi man sašutumi par to, ka es taču uz neko tādu neparakstījos un kas te tagad būs, bija lieki, jo bija par vēlu iet uz turieni, no kurienes mēs bijām nākuši.

pret visu šo gulēšanu vienā gultā man bija 3 iebildumi.
1)es zināju, ka adils man uzmāksies, tiklīdz mēs būsim nokļuvuši gultā, un man to galīgi negribējās
2)man bija mēnešreizes un normālus tamponus galvaspilsētā ar uguni pat nevarēja atrast. no 10 aptiekām es atradu vienu, kas pārdeva super mega lielus, kuri derētu ķēvei, ne normālai nedzemdējušai sievietei, līdz ar to es viņus nenopirku.
3)viņš dzīvoja kopā ar vecmammu un tā jums nav nekāda liberālā eiropa, mēs runājam par valsti, kurā vīrieši izskatās pēc metroseksuāļiem un apmēram 95% sieviešu joprojām nēsā galvas segas, no kurām dažas arī nosedz seju un kurā satiktie džeki stāsta par to, kā viņi slepus ir tikušies ar savām draudzenēm, bet tai pat laikā ir gatavi sadot pa purnu visiem tiem džekiem, kurus publiskā vietā ieraudzītu pie rociņas ar viņu māsām.

ar pirmo problēmu tiku galā diezgan viegli, nedaudz sweet talk un pārliecinošu tekstu un adils atkāpās. otra problēma radīja diskomfortu, es sasmērēju adila šortus un nākamajā rītā viņš tos uzmeta uz skapjaugšas, iespējams, viņi tur stāv līdz pat šai baltai dienai. bet tad sākās lielākā problēma - durvis atvērās un ar paplāti rokās ienāca viņa vecmamma, dziļi klanoties un smaidot. un ja es saku, ka man nekad nav bijis tik neērti, tad man tiešām nekad dzīvē nav bijis tik neērti. šis bija visneveikalākais moments manā dzīvē. lai vai kā viņa tur smaidīja, es nespēju nedomāt, kā viņa mani uzskata par kaut kādu no ielas pagrābtu mauku, ko viņas mazdēls te atvilcis uz savu gultu un kuru viņai tagad jāapteksnē, ja nu gadījumā tas ir viņa ceļš uz eiropas pasi, tāpēc viņa tur šiverējās un deva man svaigu maizīti un lēja man tasītē tēju no tējkannas, kamēr mēs ar adilu klusēdami sēdējām uz gultas malas un man gribējās izgaist.

un te es jums ielikšu adila bildi, kuru es nozagu no viņa feisbuka bez atļaujas, jo es taču patiesībā gribēju stāstīt par moderno arābu metroseksuālismu, bet sanāca par pavisam ko citu.

( ... tālāk ... )