22 February 2005 @ 01:44 pm
 
dzīve tagad sastāv no mīlestības vēstulēm un paracetamola kaudzes. mēs visi tagad kaut ko ienīstam, realitāti laikam. jā, šo esamības mirkli - es viņu ienīstu. man kādreiz teica, ka atgriezties ir tik forši, tā sajūta, kad tu ieraugi rīgas torņus un esi laimīgs, ka mājās. kāds bullšits! ārprāc! vēderā sažņaudzas pēdējo dienu sajūtas, bet šeit un tagad ir tikai mīlestības vēstules un paracetamola kaudze.
 
 
( Post a new comment )
Hege[info]hege on February 22nd, 2005 - 02:02 pm
par atgrieshanos es nebiju parliecinata.
bet zinu, ka gribi/gribeji aizbraukt..

man vakarnakt uznaca mazs marazms - kad centos aizmigt, iedomajos kafijas maiziti (kurai dzeltens viducis un parkaisita ar pudercukuru).. sapratu, CIK LOTI taadu gribetu..bet sajuta, ka esmu vairaku menesu attaluma no taas, darija mani traku. mierinaju sevi ar domu, ka ja ari butu Valmiera, tapat 12 nakti taadu (svaigu..uz meles kuustoshu) tapat nedabutu..

bet tas viss piedienas emigracijai
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
akumaniaks[info]aku on February 22nd, 2005 - 02:06 pm
kad izlasiju kafijas maizīti man jau likās, ka stāstīsi par to, cik pēc šādas iedomas Tev palika nelabi un, ka nevarēji aiziet un vislaik par to murgoji. bet nē - izrādās tas jocīgais (jocīgais vēl ir pārāk maigs vārds) izstrādājums kādam garšo.
uffff
lūdzu nākamreiz, kad piemini kafijas maizīti, ieliec to topicā - tā dzeltenā pikuča pieminēšana vien iedarbojas uz manu kaklu tīri fiziski ;)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Hege: zemūdene[info]hege on February 22nd, 2005 - 02:07 pm
haha..saproti - taas ir emigracijas spazmas, kad saak karoties pat tadas lietas, ko LAtvija normali neperku..vai peerku reti.

sava veida slapjie kulinariskie sapnji
(Reply) (Parent) (Link)