Es esmu viņiem pateicīga un ne mirkli nenožēloju to, ka esmu biju paklausīgs bērns un visu to darījusi. Bet es raugos uz tiem, kuriem bija brīvā laika atliku likām. Protams, daļa no viņiem tagad arvien neko nedara, bet citi ar lielu sparu metas dažādās aktivitātēs. Man atkal gribas neko nedarīt, neiesaistīties lielo bērnu komūnās, vienkārši daudzīties un būt nenopietnai. Negribu strādāt, visu līdzšinējo dzīvi esmu uztvērusi kā smagu darbu! Kaut kā tā :)