uzvārīju zupiņu ar pesteļiem, gribēju pieburt viņu uz mūžīgiem laikiem, vai vismaz uz tik ilgu, kamēr man neapnīk, atnāc ieēd, dārgais, siltu zupiņu, tev paliks labāk. neesmu izsalcis, viņš teica un aizgāja.
paldies, vizuālā ziņā mana iztēle ir laba, garšas ziņā gan varētu būt sarežģīt uzburt šo garšas sajūtu :)) man ir viens klasesbiedrs, kurš visādos pasākumos stāsta to, kā viņam Ungārijā kaut kādā ģimenē lika galdā zupu, kurā bija vistu galvas un kājas. šis būtu līdzīgs pastāsts.