kaut kā jocīgi, parasti es pasmaidu, ja man smaida, šodien nespēju izspiest savu lūpu kaktiņu paraušanos uz augšu, neskatoties uz to, ka ar mani koķetēja simpātiskais kaimiņfirmas direktors.
Vecais vecis atkal spīdošām acīm iesaucās "Velns, ku tu šodien smuka! Uz zaksu taisies, ka tā sapucējusies?"
Man šodien jābūt labā omā, tikai kā lai sevi piespiež...