The stripes on a tiger Are hard to change

00:17

(..)atliek vien priecāties par to,ka tiek dotas dažas atvasaras dienas,jo citādāk es "aizietu pa burbuli",lai gan jāteic,ka nav ne jausmas,ko darīšu,kad sāksies īstais rudens un ziema.Jā..tātad atgriežoties pie iesāktā-pavadju burvīgu dienu,kas gan nebija nekas ļoti īpašs,bet lika man pasmaidīt iekšēji,kas pašlaik man ir  ļoti,ļoti daudz.
Jāpiebilst, ka esmu izdomājusi,ko darīt ar savu istabu-pēc brauciena nespēju ilglaicīgi atrasties savā istabā,jo ir tāda sajūta,ka sienas grib
mani saspiest-pārkrāsošu (sākumā)vienu sienu baltā krāsā un tad redzēšu,ko talāk-kaut ko likšu klāt,uzzīmēšu pa visu sienu kaut ko vai atstāšu baltu-tas man pagaidām ir otrajā vietā-galvenais iegūt baltu sienu pēc iespējas ātrāk.

Un par to manu iedomu,ka man lielākā daļa cilvēku pēc atbraukšanas liekas garlaicīgi-
secināju,ka viņi man patīk,nu dien patīk-tikai mazās devās.

P.S. un tomēr-tik ļoti gribu atpakaļ,tik ļoti.Par piedzīvojumiem un pikantumiem Grieķijā neesmu vēl gatava rakstīt,jo ir tāda sajūta,ka tā ilgāk spēšu noturēt visu pie sevis,nevēlos un neesmu vēl gatava visu rakstīt pagātnes laikā.


..

00:30

23:36

Lai kā arī būtu vai nebūtu,bet sajūta tāda, it kā pavasaris tuvotos.Galvā juceklīgas un pavasarīgas domas,tas laikam tāpēc,ka man nebija  un arī nebūs pavasara šajā gadā,
(reklāmcienīga frāze)-bet kurš gan teicis,ka pats nevar radīt pavasari sev,kad vien to vēlies?
pavasara izjūtu vēl krāšņāku vērsa oktobris satikšana,bet patiesi-kāpēc gan ne-kāpēc šo rudeni un apsolīto bargo ziemu nepārvērst par savu pavasari?

• ir doma