Šodien pie otrās kafijas krūzes kāds RSU pētījums.
Var arī paklausīties - Zināmais Nezināmajā.
izteicās | What the fuck you were thinking?
Invictus
Mysterium tremendum et fascinans
24 Janvāris 2022 @ 14:01
Patiesa mistiskā pieredze vs 'suņa murgi'
15 Janvāris 2022 @ 21:18
When it comes to drawing, there's only one rule, you ever need to teach. It's to look.
Louis Wain: You make the world beautiful and warm and kind. I just wanted to say thank you for that before it's too late.
Emily Richardson-Wain: I don't make the world beautiful, Louis. The world is beautiful, and you've helped me to see that, too. Just remember - however hard things get, however much you feel like you're struggling, the world is full of beauty. And it's up to you to capture it, Louis. To look and to share it with as many people as you can. You are a prism through which that beam of life refracts.
Emily Richardson-Wain: I think you are the first person to see that cats are in fact ridiculous. They're silly and cuddly. And lonely and frightened and brave. Like us. One day, I don't think it will be so peculiar to have a cat in the house as a little pet.
13 Decembris 2021 @ 10:17
tak pašu labāko daļu vakar aizmirsu ielikt
Nevienam šeit Latvijā neinteresē latvietis, visiem interesē sistēma, vai papīri būs sakārtoti. Nevienam nav laika. Toties ir laiks pildīt pildīt pilnīgi ārprātīgus dokumentus, kas ir kaudzēm kaut kur... es ceru, ka viņi tiek dedzināti, bet varbūt viņi kaut kur glabājas.
Varbūt mēs atklāsim kaut kādu lielu rezervātu, kur ir visi mūsu valsts papīri. Un tajā brīdī notiks tas, kas notika Šrilankā, kur, sagrūstot atkritumu kalnam, gāja bojā 11 cilvēki. Šie papīri mums visiem uzgāzīsies uz galvas, būs masveida bojāejas (smejas). Pilsoņi nomirs, jo ierēdņu papīri beidzot būs izdarījuši to, ko tie pa mazam pilienam dara katru dienu, – iznīcinājuši latviešus. Tā es jūtu savu cīņu - ar sistēmu. Vienmēr jābūt lielākam pretspēkam pret sistēmu, jo sistēma pati aug kā sēnes, tā rodas pati no sevis līdz ar mūsu zemiskumu.
/J. Cālītis/
12 Decembris 2021 @ 22:39
Tā ir tāda laime viņu piedzīvot ..
- Es nemīlu sistēmas.
Es redzu, kas notiek visās jomās un pirmkārt jau jomā, kas attiecas uz mani. Mācītājs nekalpo draudzei, Dievam, viņš pat nekalpo sev, viņš kalpo sistēmai, ko mēs saucam par Baznīcu ar lielo «B». Skolotājs nekalpo bērniem, neaudzina bērnus, bet kalpo sistēmai, galvenais ir izpildīt plānu, sekot direktīvām, sagatavot eksāmeniem. Viņš nedzird bērna iekšējās vajadzības. Es, protams, vispārinu un pārspīlēju, ir arī skolotāji, kas domā citādi. Bet šī sistēma tāda nav. Tā nedod skolotājiem prieku, tāpēc viņi ir noguruši. Mūsu valsts ir sistēma, visas ministrijas. Man ir darīšana ar Labklājības ministriju un dažām bērnu tiesību aizsardzības instancēm. Roku liekot uz sirds, varu teikt – es nezinu nevienu, kam tajās interesētu bērni. Mums ir valsts, kam neinteresē cilvēks.
- Aptaujājot jūsu kolēģus, viņi saka, ka jūs esat viens no drosmīgākajiem cilvēkiem, kādu viņi jelkad pazinuši. Vai jums ir no kaut kā bail?
- Man ir bail no daudzām lietām, bet pirmā atmiņa, kad to skaidri apzinājos, bija Ziemassvētku vecītis.
- ...un tad jūs kļuvāt par mācītāju...
-(Smejas.) Ja nopietni, man visvairāk bail savā entuziasmā vai neapdomīgā pārgalvībā pateikt saviem studentiem kaut ko tik neadekvātu, neskaidru vai pat aplamu, ka viņi pie tā pieķertos un tas viņu turpmākajos dzīves etapos kaut ko sabojātu. Mēs jau nekad nevaram pateikt pietiekami precīzi, to var tikai Dievs.