Satiekoties diviem cilvēkiem ar milzīgu iekšējo badu, tas līdzinas diviem klibiem ceļiniekiem, kuri alkst caur otru rast sev otru veselo kāju. Mēs sākam balstīties uz otru, ka stuti..gaidām piepildījumu, gaidām, lai otrs “izglābj” no paša neprasmes izglābt sevi.
To, ko Tu nevarēji iepildīt sevī tad, kad biji pavisam mazs, jo Tava mazā bērna pasaule bija vecāku rokās, to visu Tu pārnes uz savu partneri..savu draugu..priekšnieku. Uzmanība, emocionāls atbalsts, samīļošana, uzklausīšana, pieņemšana..tas ir mazumiņš pēc kā alkst ikviens un, ar ko nepiepildījies..nostiprina sevî pārliecību: es nemaz neesmu tā vērts, lai to gūtu. Un neapzināti, apzināti, mēs caur līdzcilvēkiem meklējam apliecinājumu šim apgalvojumam: es neesmu tā vērts..
Viss raksts lasāms šeit
To, ko Tu nevarēji iepildīt sevī tad, kad biji pavisam mazs, jo Tava mazā bērna pasaule bija vecāku rokās, to visu Tu pārnes uz savu partneri..savu draugu..priekšnieku. Uzmanība, emocionāls atbalsts, samīļošana, uzklausīšana, pieņemšana..tas ir mazumiņš pēc kā alkst ikviens un, ar ko nepiepildījies..nostiprina sevî pārliecību: es nemaz neesmu tā vērts, lai to gūtu. Un neapzināti, apzināti, mēs caur līdzcilvēkiem meklējam apliecinājumu šim apgalvojumam: es neesmu tā vērts..
Viss raksts lasāms šeit
What the fuck you were thinking?