Hege

ta es iekaroju Indoneeziju...

Tagad sezhu ofisa kresla Kuala Lumpura un it kaa esmu te, it kaa nee... Aldonai bus bijusi taisniba par to, ka dveselei vajag vairak laika, lai parvietotos. Tadel tagad sezhu ne cepta, ne variita un viss, par ko speju domat, ir Java un Yogyakartas ielas un jauniegutie vietejie draugi, ar kuriem 2 naktis dzeeru riisu viinu ar medu un citronu.

Ljaujiet man sagremot iespaidus un atguut elpu. Esmu ka piepuusts gaisa balons...bez strikja un berna, kura roka turetu to pie zemes un varbuut pardurtu uz kada asa akmens...

rit tresho reizi sava muzha skjersoshu ekvatoru un pirmoreiz piezemeshos Javaa.
joprojam nezinu, ticet vai neticet tiem, kas apgalvo, ka zem ekvatora udens griezhas preteja virziena. soreiz centishos to noskaidrot.

tikmer:
- sazvaniju Indoneziju un apstiprinaju savu ierashanos/istabu uz 4 naktim
- ievacu informaciju par iespejamam tuureem, kuraas varetu piedalities
- samainiju vieteejaas ruupijas, kuras jaskaita tukstoshos (45 lati = apm 800 000 indonezijas rupijas)

par visu vairak gribas veikt ekstremalo 4h kaapienu nakts laika uz Merapi vulkaanu un sasniegt virsotni saullekta laikaa...

tas, ka pedeja pusgada laika jau 2x viena un taja pasha vieta - Padangaa, Indonezija - ir bijusi zemestrice, liek man aizdomaties par tendenci periodiski atkartoties. pec menesha lidoju uz Javu un nolemu parbaudit, vai ari tur ir kas bijis. atklaju, ka pilseta, kura planoju apmesties, pirms gada ir bijusi graujosha zemestrice ar gandriz 6000 upuru. Indonezija nekad neko nevar zinat...