(no subject)

« previous entry | next entry »
Jul. 30th, 2007 | 09:55 am

vel atceroties vakardienu -

Gaidot autobusu uz alaam, pietura saku runaties ar kadu sievieti no Indonezijas. Noskaidroju, ka vinja ir viena no taam neskaitamajam indonezietem, kas uz Malaiziju atbraukushas stradat kaa majkalpotajas. Jau chetrus gadus vinja dzivo un strada pie kadas australju gjimenes, bet berni maacas Indonezija (centralaja Javaa). "I need to struggle", vinja smaidot teica. Autobus ilgi nebija jagaida, tapec musu celji driz vien shkiras.

Batu alas izradijas diezgan iespaidigas. Lidz shim vieniga alu pieredze man bija Sigulda. Un vakardien redzetais noteikti parspeja visu, ko vien speju iedomajusies. Lai gan bija daudz turistu un hindu templis alas ieksiene pilniba zaudeja atmosferu un mieru, bus gruti aizmirst to iespaidu, kadu atstaja lenu kritoshas udens piles un ta ipashaa gaisma.

Atsedos uz templja malas pavisam tuvu kuposham viirakam un skatijos viena noteikta punkta, lidz blakus sedoshais puisis jautaja, vai esmu seit ieradusies viena. Vinju sauc Nam un dzivo Hanoja. Vinjhs ir pirmais "no regiona", kas ir sastapis latvieshus un kas ir dzivojis Peterburga (tieshi taja pasha laika, kad es). Apmainijamies ar epasta adresem un tagad jasak planot Vjetnamas brauciens.

Celjot vienatne nav nemaz tik nomacoshi. Vienigi izpaliek tie joki un komentari, kadi ir parasti celjojot ar kadu kopa.
Tags:

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}