Hege - July 31st, 2007

fantastiskaa sajuta no vakardienas mani nav ta ari atstajusi. ar tadu mieru nekad ieprieks neesmu ne gulet gajusi, ne augsha modusies. sodien neko neesmu ieplanojusi; ljaushos spontaniem notikumiem.

sezhu kresla, jau atkal NAV ko dariit un joprojam nespeju izlemt, vai piecelties, pieiet pie bosenes un pateikt, ka aizeju vai ari vel nogaidit

jeb ari sakt ar savu kolegji, ar kuru kopigi irejam dzivokli un kura no manis plesh augstu iras maksu, un pateikt, ka vairs negribu to istabu...

sodien noteikti viss noteikti javersh pa labu!

tikko dabuju dzimsanas dienas hug no bosenes un solija riit kopa iet pusdienas. nu ko...laikam vismaz lidz riitam te janoseezh :D

steigties jau isti nav kur... :)

sodien par visu vairak gribetos pirmoreiz uzlaikot sari. un vel gribu laiski pabradat pa mazo Indiju tepat KL. neko daudz negaidu un negribu. vienkarshi sliidet pa emociju straumei...

kolegjis ieteica vismaz uz nedelju pieversties vegjetarismam pec ta visa, ko piedzivoju. nakshot tikai par labu. sen tas laiks, kad galju no shkivja araa kasiiju :)

galvenais nesatricinams miers.