Kārtojot pažobeli atradu vēl 240958 grāmatas, kas ir jāizlasa, pirms vasara beigta. Tagad tik iekāpt vilcienā līdz pasaules malai (daugavpilij. Vai arī līdz rīgai turp un no rīta atpakaļ kādas daudzas reizes) un lasīt, lasīt, lasīt. Lietus var palikt tur, kur tas ir. Pietiekami patīkami.

Par pārējo. Nezinu, kur lai liek visas tās burtnīcu, pierakstu, nošu lapu kaudzes, kas sakrājušās pa 12 x 2 gadiem. Dedzināt žēl, bet domāt, ka vēl noderēs, arī muļķīgi.

Tādas, bļin, manas šodienas problēmas. Smieklīgi diezgan.

Elektrizētās debesis nokrita uz galvas, kājām , rokām, vēdera. Ļoti mierīgi, tā pa taisno, bez vētras vai aizrautības. Tad nu mēs pašas radījām viesuļus un neprātus lielus. Bija savādi pierast pie trīs, bet atkal pie divi daudz grūtāk. Vajag tam vēl pērkonu miļjonus, triļjonus...

Es neklīrējos, man tiešām ir ļot bail no iršiem. No visa kā cita arīdzen, tāpēc negulēju un negulēju, un negulēju visu nakti.

Bet toties, man ieritinoties kastaņkoka ēnā, visi (kam pienākas) tika pie vēstulēm.

es sevi motivēju ar pagraba vīnu (īstenībā ābolu) un piemiedzu acis pret sauli, mierinot ar domu,ka šākātākā ārā ir pārāk karsts, lai dzīvotos tā brīvi. Bet tas viss ir pagaidām. Godīgi sakot pēdējā laikā vispār dzīvoju tā pagaidām, bez nekā uztraucoša un kārtīga. Bet ir labi- pagaidām. labi.

Vectētiņš man šodien teica,ka būšu iemācījusies piļīt. Gaidastante arī sķūnītī,kā izrādās, piļī. Malku.

Ēdot zivi, skatījos un priecājos par skaistajām, talantīgajām kundzītēm. Kad es būšu vecākā, gudrāka un vientuļāka, noteikti dziedāšu korī. Ejot uz mēģinājumiem apsiešu balto, glīti tamborēto apkaklīti un stiepšu līdzi pašceptus pīrāgus, ar ko cienāt dziedāšanas starplaikos. Un no mūžgarās runāšana, balss tad trīcēs velkot garās skaņas. Un aulā uz augšējiem podestiem stāvot reibs galva.

O'nils tik strādā un strādā, un es viņam tik zāģēju un zāģēju.

Starp durstīgiem kadiķiem un kazragiem pēdās, ar sāļām butēm zobos (un to smaržu plaukstās no rīta), taisni izslējušies pret vēju, mēs piejaucējam savus mirkļus.

nemaz nebija jābrauc, zibens pats ir klāt kā štiks

čau, Kārli, kā Tev iet? :)