mugursomas lences ir nospiedušas plecus un tie brēc pēc stingriem pieskārieniem. Mazliet, bet tomēr viss sagriežas vēderā un te tā silti un mājīgi. Tomēr tik milzīgu, būtisku laiku viens bez otra. Es esmu drusku nogurusi no bezadbildīgas klaiņošanas, tik ar sevi. Un pēc ilga apskāviena, es vien nočuksutu:ved mani mājās pie aukstas estrellas un Tevis man blakus.