hedonija

Tam mājās sēdēt apnika,
Tas mātei ārā izbēga.
Pie draugiem ai kā gribēja,
Tik kaut kā grūti izgāja.

Tam mājās skaisti iemācīts,
Kā nevaj’g vienmēr sejā sist,
Ja iesit, centies izskaidrot,
Ka šitā dzīvē nedzīvot.

Kā mājās dota morāle,
Ar mīlestību sapratne,
Ka dzīvē jābūt godīgam
Ja iespēj, nebūt savtīgam.

Un te nu dzīve pierāda,
Ka tomēr visur nevar tā –
Tā draugi braukā riteni,
Bet tas tik smaida vēlīgi.