гражданка (не) пофигистка Below are the 1 most recent journal entries recorded in the "hederas_sieva" journal:
Jūnijs 30., 2013
12:00

[Link]

Nr.31
Vispār jau interesanti, cik gan ļoti dīvainā veidā manas smadzenes cenšās mani pasargāt no uztraukuma, negatīvajām emocijām.
Pirmkārt tā ir miegainība un žāvāšanās. Jau no bērna kājas,  velkoties uz kārtējo klavierspēles ieskaiti es pa ceļam cēli žāvājos un pat spēlējot klavieres bieži vien neko daudz no taustiņiem neredzēju, jo no žāvu aizturēšanas aktivizējās asaru dziedzeri. Beidzot 9. klasi un kārtojot eksakto priekšmetu eksāmenu (šķiet, tur bija algebra+ģeometrija+ķīmija+ģeogrāfija+ vēl kaut kas, ko neatceros, bet galu galā, tas notika pirms vairāk kā desmit gadiem - piedodami tomēr) es pamanījos netīšam arī iemigt. Mācoties koledžā  savu žāvāšanos un vieglo snaudu attīstīju vēl vairāk un jau iekš Alma Mater bija sasniegta pilnība. Pat aizstāvot savus slimos murdziņus, lai vēlāk saņemtu nekam nevajadzīgo zaļo mapīti  ar spīdīgo uzrakstu "Diploms" es pamanījos komisiju un klātesošos apžilbināt ar savām skaistajām zobu blombēm.
Otrkārt,  visas negatīvās emocijas es "iekapsulēju" ar tekstu - gan jau kaut kad vēlāk par to pārdzīvošu (bet nu protams, vēlāk nāk citas emocijas un pārdzīvojumi un tam iepriekšējam jau parasti ir iestājies laika noilgums, pēc kā pārdzīvot būtu jau pat nepieklājīgi).  Katrā ziņā mana zemapziņa ir kārtīga krātuve un izgāstuve reizē, un nedod Dies' tam maisam gals kādreiz paspruks vaļā...

Vēl viena dīvainība tomēr ir manas kājas (šobrīd laikam izvairīšos pieminēt pēdas, jo tās joprojām tiek ārstētas). Es tak salauzu labo kāju, tomēr visu apavu zoles, kapes, iekš un ārmalas nolietojās un saplīst kreisajai kājai...


Garastāvoklis:: worried
Mūzika: Dido - White flag
Tags:

(2 raksta | ir doma)

Powered by Sviesta Ciba