[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are the 2 most recent journal entries recorded in the "hederas_sieva" journal:| Novembris 25., 2013 | |
|---|---|
| 09:29 [Link] |
Nr.128 Priekšvēsturi īsti vairs neviens neatceras, bet es izmisīgi vēlējos spēlēt klavieres. Cien. radītāja gan visādi mani mēģināja atrunāt no šī soļa, bet diemžēl nesekmīgi. Tā nu otrajā klasē es tiku aizvesta izklausīšanai. Dziedāju divas dziesmiņas un drīkstēju pat apsēsties pie sava ilgi kārtotā instrumenta. Tā kā biju pārāk maza (jā, jā, zinu, grūti noticēt, ka kādreiz es neizskatījos pēc grūsnas žirafes) tiku uzņemta sagatavošanas klasītē. Pirmajos mācību gados man nebija klavieru, tāpēc manus virtuozos klimperējumus bija spiesta klausīties kaimiņiene, kurai klavieres bija. Manas alkas pēc mūzikas noplaka ap 5.-7. klasi, kad es mūzikas skolā parādījos labi, ja reizi mēnesī (nu te varētu sekot kopoto rakstu sējums par skolotājas zvaniem manai mātei, manas mātes sodīšanas paņēmieniem, tās pašas skolotājas manis atstāšanu uz pēcstundām, klaviervāka dauzīšanas akcijas un citi jaukumi). Ap 8. klasi mans trakais tīņa vecums sāka noplakt un mazo mūzikas skolu beidzu kā pirmrindniece. Tā kā sanāca beigt arī 9. klasi, tad izdomāju, ka pie cien. radītājas vairs negribu mitināties un vietējais miests riebjas, tāpēc aizdevos prom. Akurāt otrajā kursā secināju, ka mana otra kaislība tomēr ir stiprāka par mūziku, tāpēc kaut kā nobeidzu skolu un iestājos iekš Alma mater izvēlētajā studiju programmā. Klavierēm neēsmu pieskārusies apmēram 7 gadus. Šobrīd labprāt atsāktu jauko nodarbi, bet nav jau uz kā. Jāņem vērā arī apstāklis, ka nespēju turpināt mūzikas studijas sava sasodītā nervozuma dēļ. Katra ieskaite (par koncertiem un konkursiem nermaz nerunāju) saistījās ar nenormālu roku trīcēšanu un svīšanu. Kādēļ gan es to atcerējos? Lielās pārmājas kaimiņš mācās spēlēt trompeti. Pagaidām gan izklausās, ka viņš to tur nepareizi un arī pūš nepareizajā galā, bet gan jau līdz Ziemassvētkiem viņš iemācīsies nopūst normāli to sasodīto zvaniņu un priecēs ģimeni un īpaši izturīgos kaimiņu nervus ar savu vienreizējo priekšnesumu. Garastāvoklis:: |
| Maijs 30., 2013 | |
| 09:43 [Link] |
Nr.4 Plks. 3.14 es pamodos no nesaprotama trokšņa un vibrācijas. Pavisam drīz nokonstatēju, ka rajona pacani ir sarīkojuši zaļumballi ar dziesmām, dejām, atspirdzinājumiem un meitenēm. Diemžēl iespējamā, paredzētā pasākuma kulminācija izpalika, jo atbrauca cien. kārtībmīļi un iztrenkāja vasarīgās nakts atpūtniekus. Tā kā arī mans miegs bija neatgriezeniski piebeigts, nolēmu noskaidrot, kas ir šī "burvīgā melodija" no kuras pamodos, jo likās visnotaļ pazīstama pat man. Ilgi nebija jāmeklē, dziesma popularitāti piedzīvoja pirms 2000. gada (manas pārdomas gan raisa apstāklis - vai tiešām šīs dziesmas kāds vēl klausās?). Tā bija populāra arī manā dzīvē 7. vai 8. klasē, kad kratoties skolas diskotēkā dziesmas ritmā man pa galvu kratījās domas no sērijas: "A ja nu nākamā ir lēnā dziesma? A ja nu viņš mani uzlūdz? A ja nu izdomā noskūpstīt?... es tak nemāku!" Gadi ir gājuši un manās joprojām sakratītajās smadzenēs dzīvo pavisam citi jautājumi, šoreiz no sērijas: "Nu kāpēc es atkal uzkāpu uz tā paša grābekļa? Pārmaiņas pēc jau varētu arī uz kāda cirvja vai lentzāģa.Var arī ceļa rullis man pārbraukt pāri!" Bet tā kā es nedzīvoju sapņu pasaulē, tad drošā un noteiktā solī kāpšu vien uz nākamā grābekļa! Garastāvoklis:: |
uncomfortable