Nr.410 Piezīme sev: tā kā man sācies kārtējais bēru maratons, izkristalizējušās pāris atziņas:
*vai nu ikurāt jāmirst ziemā? (apstāvētājiem baisi auksti, kas ta' vasarai vainas?) *vai nevar nomirt pēc algas, nevis pirms? (puķes, braucīšanās turp un atpakaļ, kapu lietas, mācītājs utt) *kāpēc jāizvēlās kautkādas baisiņas nomales? (kur nokļūt var tikai ar privāto lidmašīnu) *ja nu kāds nomiris, nevajag sekot šim paraugam (darbā jau sāk šķībi skatīties, ka ik pārmēnesi dodos uz kapiem) *tik bieži visus radus man nav nekāda vēlme satikt (drīz jau viņus satikšu biežāk kā savus draugus) *kā punkts uz "i" - obligāti jāizklāsta vēlmes par savu miršanu un jāaprunā, kas varētu nomirt nākamais
Bet ir arī pozitīvais moments - mācītājs ir bijušais kursabiedrs, bet es uz viņu nespēju pat nopietni paskatīties.
Garastāvoklis:: apathetic Mūzika: P!nk - Beautiful Trauma Tags: kapu lietas
|