[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Janvāris 14., 2015
| Janvāris 14., 2015 | |
|---|---|
| 11:08 [Link] |
Nr.300 Jautājums: Kā tad h_s vakar mājās nokļuva? Atbilde: kā ierasti, iesēdos sliežotajā draudziņā, aizvēru acis un braucu.... Nekurienes pieturā vilciens apstājās un paziņoja, ka tālāk nebrauks. Pēc 1h salšanas čerkstoša balss skaļrunī vēstīja, ka vilciens brauks atpakaļ. Tā nu lielākā daļa izkāpām Nekurienes pieturā un gana abstulbuši meklējām šoseju. Sekojot baram arī es iespraucos mikrobusiņā un ceļoju uz tuvāko apdzīvoto vietu, no kurienes ar citu busiņu varot nokļūt dižpilsētā. Izkāpām netālu no stacijas un ar nesen iepazīto cīņu biedri, kas Taupīgo lībiešu krastu pazīst tikpat labi kā es, meklējām braucamrīku tālākajam ceļam. Vietējais iedzīvotājs gana saguris pavēstīja, ka stacija un apkārtne slēgta, jo tur ievietota mīna....(te es izlaidīšu daudzus lamuvārdus un izmisīgu skraidīšanu pa staciju un šoseju) beigu galā ielecām gandrīz ejošā vilcienā, kas gāja uz Rīgu un braucām tādā ātrumā, ka likās es taisnā ceļā aizbraukšu pie Sv. Pētera ar visiem nemazgātajiem matiem un pusslapjo pēcpusi.... Sāpīgā pēcgarša: Iekāpjot mikrobusiņā pamaniju vienu brīvu vietu, kurā rātni arī apsēdos. Visai drīz sapratu, ka pirms manis tur sēdējis kāds, kam bijusi diezgan smaga urīna nesaturēšana, bet neviens, NEVIENS cilvēks man to nepateica un pati to pamanīt nevarēju, jo sēžamkrēsli tumši. Tik vien kā ieinteresēti skatieni un smīnēšana mani pavadīja apsēšanās procesā. Katrā ziņā vakar izbaudiju tipiska latvieša uzvedību. Garastāvoklis:: |
tired| Iepriekšējā diena | 2015/01/14 [Arhivētais] |
Nākošā diena |