гражданка (не) пофигистка - 7. Janvāris 2014
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
10:15
[Link] |
Nr.159 “Arbeit macht frei” Es domāju, ka arī manā "darba vietā" vajadzētu šāda tipa čuguna uzrakstu. Visticamāk, ka pusotru miljonu dvēseļu netiks izspiestas, bet manējā gan varētu doties apmeklēt senčus. Sliktākajā gadījumā varbūt apmeklēšu "rehabilitācijas" centru Tvaika ielā. Katrā ziņā atverot darba e-pastus, man sāk piemesties dažādas neirozes. Principā šobrīd esmu tikusi līdz histēriskām smieklu lēkmēm, jo saprotu, ka to, ko no manis prasa es nespēšu uztaisīt, pat ja darīšu to visu nakti. Savu sakāmo noziņoju arī augtākstāvošajai instancei, kas bija nepatīkami pārsteigta (vai, es jau protams esmu monstrs, un varu uztaisīt pa dienu piecgades atskaites plānu, ieskicēt nākotni un sagatavot nelielu prezentāciju.... pupu mizas...). Nu ko, priekšā ceļojums ar pasēdēšanu pelēkajā krēslā. Vakarā man visticamāk vajadzēs sauju nervu nomierinošas tabletes un graņonku šnabja, jo ar mazākiem izmēriem un tilpumiem nav vispār vērts krāmēties.
Garastāvoklis:: stressed Mūzika: straujie sirdspuksti Tags: darba trauma
|
|
14:38
[Link] |
Nr.159 piezīme Man sāk rasties sajūta, ka rītdienu nepiedzīvošu...man gan ir tendence bāzt savu degunu visur, kur vajag un nevajag, bet laikam šoreiz esmu pāršāvusi pār strīpu. Mans resnais, kuslais ķermenītis varētu salūzt aiz lielajiem birokrātijas papīru kalniem un nekāda tauku kārta to vairs neglābs. Tik vien no manis paliks pāri kā pāris tauku piles uz papīrkalniem un brūno matu ērkulis blakus tiem.
Garastāvoklis:: stressed Mūzika: nomierinoša Tags: darbs dara brīvu
|
|