[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Novembris 20., 2013
| Novembris 20., 2013 | |
|---|---|
| 10:06 [Link] |
Nr.123 Šorīt vilcienā manas smadzenes uzvedās vienkārši graujoši (iespējams tāpēc, ka acis tika aizvērtas relatīvi vēlu un pilnas šausmu). Sēdēju vilcienā un pamanīju divus tīri glītus vīrieškārtas pārstāvjus. Pirmais bija vīrietis ap gadiem 40. Visnotaļ glīts un šarmants, un visādi citādi saistošs, bet tajā brīdī, kad viņam iezvanījās telefons un viņš sāka runāt, sapratu, ka viņa balss ir vecs, aizsmacis, čerkstošs cīrulītis. Otrais bija jaunēklis pēc gadiem 20. Par glītu nesauktu, bet viņam bija mīlīgas vaigu bedrītes un fantastiska balss. Tāds kārtīgs, samtains bass. Tā nu es atlikušo ceļu viņus visādi krustoju, lai sanāktu kaut cik ciešams vīrietis ap gadiem trīsdesmit un vareni sapriecājos par iedomāto rezultātu. Garastāvoklis:: |
| Time | Event |
| 15:15 [Link] |
Nr.123 piezīme Kolēģe ļoti laipni aiznesa manus glaunos zābakus pie kurpnieka. Principā viss jau forši, bet... mājās jābrauc ar kurpēm. Pirmkārt dikti sals kājas, otrkārt - diez kā no malas izskatīšos, pufaikā un gaišās vasaras kurpēs. Akurāt secināju, ka mana ikdiena ir rakstāma iekš cirslīškomūnas... nu o.k. vilcienā atsalu ne pa jokam, izstāvēju garumgarā rindā pie bankomāta un vēl garākā rindā veikalā. Un tad es paskatījos uz saviem apaviem. Es kaut kur biju lasījusi, ja salst apavos jāieliek avīzes. Tā kā darbā vienīgās avīzes ir ar manu ģīmetni sabāzu spilgti dzetenu papīru (balto, kā kārtīgs taupītājs taupiju). Mans kurpju tapsējums bija eleganti izgāzies no kurpēm tā, ka ne atpakaļ iebāzt, ne izvilkt pa visam ārā. Tā nu ārkārtīgi lepni, nokrāvusies ar maisiņiem steberēju pa dižpilsētas ielām un censoties nedzirdēt mātes un dēla sarunu par to, kāpēc tantei vasaras kurpes un kāpēc viņai no kurpēm dzeltenas papīra stērbeles karājās. Garastāvoklis:: |
apathetic
cold| Iepriekšējā diena | 2013/11/20 [Arhivētais] |
Nākošā diena |