heda | Jun. 27th, 2020 08:26 pm " - Mums ir ļoti īpaša psihe, par kuru rakstīs arī pēc simts gadiem. - Un kāds no tā mierinājums? Kas man daļas par laiku, kad no mums pat putekļi nebūs palikuši pāri? - Šie ieraksti būs nenovērtējami. - Vai nav vienalga? Arī pēc simts gadiem dzīvos tādi paši neradījumi, tagad viņu cenu jau zinu!"
"Tiklīdz pilsēta kļūst “sarkana”, pūlis, kas piepilda ielas, nekavējoties mainās. Notiek seju atlase, iela pārveidojas."
"Viss ellišķīgais boļševiku noslēpums ir nogalināt spēju uztvert. Cilvēki dzīvo pēc mēra, arī spēja uztvert un iztēle ir atmērīta - pārkāp tad pāri mēram. Tas ir tāpat kā ar maizes, liellopu gaļas cenām. "Ko? Mārciņa par trīs rubļiem?! "Bet nosauc tūkstoti, un izbrīns, kliedziens beidzas, sastingums un nejūtība. "Kā? Septiņi pakārti?!" "Nē, dārgais, nevis septiņi, bet gan septiņi simti!" Un patiešām sastingums, septiņus karājošos vēl var iztēloties, bet pamēģini septiņsimt, kaut vai septiņdesmit!"
"Būt tādi paši kā viņi, mēs nevaram. Bet ja nevaram, mums beigas."
Ivans Buņins "Nolādētās dienas", raskstītas šarikovu plosīšanās laikā 1918.-1919.g. Krievijā. Intersanati, ka, neskatoties uz piešķirto Nobela prēmiju, angliski iztulkoja un izdeva tikai 90tajos, latviski nekad. https://www.youtube.com/watch?v=xsMAtIf1gD0 https://ruslit.traumlibrary.net/book/bunin-okayannyedni/bunin-okayannyedni.html Read Comments |