| Oct. 23rd, 2018 04:17 pm kā progresīvi skaidrot mākslu Pēc piecus gadus ilgas renovācijas 13.oktobrī tika atklāts skaisti restaurētais Zviedrijas Nacionālais muzejs, un liels bijis skatītāju prieks, ieraugot, cik sekmīgi muzejs veic izglītošanas darbu, pie klasiķu gleznām izvietojot ideoloģiski pareizus paskaidrojumus tautas apgaismošanai.
Piemēram, Karla Vilhelmsona 1909.g. glezna "Baznīcēni laivā"
Paskaidrojums pilnā apjomā: "Ideja par to, ka pastāv pārmantotas tautas iezīmes, iespaidoja Vācijas un Ziemeļvalstu domāšanu kopš romantisma. Lauciniekiem, zemniekiem un zvejniekiem, kuri dzīvoja pēc senām kultūras tradīcijām un kuriem bija smaga darba apzīmogoti ķermeņi, nācās pārstāvēt ziemeļnieku nacionālos tipus. Kopš 19. gadsimta vidus šo perspektīvu pastiprināja anatomisku muzeja eksponātu kolekcijas, kuras ieguva antropoloģiskas rasu pētniecības virzienu. Eļļa uz audekla. NM 1796. Iepirkts 1914.g."
https://twitter.com/Grandmannen/status/1051443088579682304
Dālarnā gleznotās Andersa Corna gleznas "Vasaras saulgriežu deja" (zviedriem tikpat nozīmīga kā, Jaņa Rozentāla "No baznīcas" latviešiem) priekšā novietots cita mākslinieka darbs - kaste ar gaļas iepakojumos saliktiem sagraizītiem Dālarnas zirdziņiem un paskaidrojums: "(..) nacionālā identitāte ir patēriņa prece ar ierobežotu derīguma termiņu."
https://twitter.com/NymanFurug/status/1054022424361136128/photo/1
Savukārt sabiedriskā medija - Zviedrijas radio - kultūras redakcija piebilst, ka muzejā tagad viss jauki un pareizi, bet nosaukums "Nacionālais" gan esot kā kurpe, kas berž.
https://sverigesradio.se/sida/artikel.aspx?programid=478&artikel=7069621 15 comments - Leave a comment |
