Vasara un dūmi - April 7th, 2018

Lasu no Rīgas pārvesto presi un brīnos, vai tiešām atmiņa tik selektīva, ka no līdz šim lasītā izveidotajā bildē Maija Tabaka sevi vienmēr gleznojusi kā padomijā neatzītu un marginalizētu mākslinieci, teju vai disidenti, bet te pēkšņi, "Ir" uzjautāta par Lešinska grāmatā minēto un dzīvošanos Rietumberlīnē, saka: "Es biju pasaules mēroga stipendiāte, un man neviens neiedrošinājās prasīt rakstīt ziņojumus."
Arī visiem citiem intervētajiem, izņemot Stradiņu, tiešos vārdos vai zemtekstos attieksme "Es biju citas klases vecis (vecene)." Vai tiešām bija tāda klase, kurai neuzdrošinājās pat paprasīt ziņojumu vai citu sadarbošanos?

Interesanti un uzjautrinoši vērot, kādus apzīmējumus vienai un tai pašai parādībai lieto: Rokpelnis sauc VDK majoru Bernhardu Borgu par diplomātu, kura dēls tāpēc "dabūja jau padomju laikos palasīties labas grāmatas", Džemma Skulme par superčekistu, ar kuru pazīšanās bijusi pilnīgi privāta.