Nov. 2nd, 2019 06:19 pm "Un viss, kas man allaž atliek arvien, visus atcerēties un atgriezties laikus. Un sacīt sev: Lūk, vakara koki, kā pulka karogi. Lūk, rudens - tik nepamanāmi. Lūk, viņas tumšās mājas, lūk, viņas logi. Iespējams, viņa gaida. Iespējams, varbūt pat mani."
(S. Žadans) Leave a comment |