šis bija viens no manas dzīves skarbākajiem rītiem. Vakar gruntēju un aizgāju gulēt pus3, šorīt senči aizguējās un pamodināja arī mani pusstundu vēlāk ( es savu modinātāju biju piešķīrusi mammai uz vienu vakaru, jo viņa savu telefonu atstāja mašīnā).. Mamma jau gāja prom un baidījās, ka aizmigšu, jo nebija citu modinātāju saliktu, Tas bija apmēram varoņkareivju filmas cienīgs pamudinājums ( kā Go, go ,go go! :D) celties, pirms neesmu paspējusi aizmigt otrreiz. Kad es izkāpu no gultas, vai precīzāk, izklumzierēju, sapratu, ka man sasodīti nāk miegs un ka man kājas iet katra uz savu pusi, un mazliet gultas virzīenā :D Aizklumburēju līdz čaiņikam un daļējā afekta stāvoklī mēģināju iebērt kafiju krūzītē.Mani nepameta sajūta, ka tā ir dzīves netaisnība, ka es nepaspēju pa 4 stundām izgulēties :D
Nu es jau es to šķidrumu dzeru un domāu par to, ka man pēc 10 min jāiet ārā, bet vēl neesmu gatava, turklāt rakstu šito postu :D