Vakar sākās vislielākais murgs manā dzīvē.
Sākās jautājumu un šaubu gūzma, vissas bultas vērstas (gandrīz) tikai uz mani, un vērstas no manis.
Mērķis ir manis paša izveidota mana un manu tuvāko laime.
Process, ko itkā iesāku pirms 2iem gadiem, bet nepabeidzu, pārrāvu to ceļu... :))) Bet atradu atpakaļ un šoreiz gribu to izdarīt līdz galam!
Šobrīd esmu pārbijusies līdz nāvei. Manā vēderā ir centrifūga, manā galvā - orkāns, manā sirdī zemestrīce . . .
. . . procesā galvenais noturēties, neko neizlemt, nekur neskriet neķert un neapjukt. šobrīd itnekas nav tā kā izskatās! Itnekas!
Un izrādījās, ka izvēlei svarīgākais jautājums tomēr ir - "vai es esmu gatava par to atbildēt???!"
es esmu idiote!
Paldies, ka iztērējāt savu laiku!
Ieva.