Bijām ar vīru pastaigā.
Nācām atpakaļ, kad vēl nepazīstama kaimiņiene netīšām krustoja ceļu.

Jau morāli gatavojos komunikācijai, bet to nu gan es negaidīju.
Skaidrā mātes valodā sieviete jautā:
"Вы здесь живете?"
t.i. jūs šeit dzīvojat?

Nu kā Tu cilvēks vācijas vidū pēkšķi automātiski tiec uzrunāts krieviski?

Un iepriekšējā vakarā mēs ar brāli par šo problēmu Latvijā runājām, ka puķu tantiņas un citi pārdevēji kā pirmo izvēlas krievu valodu utml, bet šeit es to negaidīju. Te tev nu bija. Nebija tālu jāmeklē.

Mēs ar vīru pieņēmām, ka viņai bija attaisnojošs iemesls, kāds būs pateicis, ka mēs no Latvijas un izdomājusi, ka mēs runājam krieviski (pati dzimusi Rīgā).

Bet reāli neviens kaimiņš ar mums vēl tiešā veidā krieviski nebija runājis. Vieni kaimiņi ar mani pamēģināja un secināja, ka es mocos (toreiz laikam nevienu vārdu neizlocīju no lūpām) un uzreiz pārgāja uz vietējo valodu.

Principā, mēs dzīvojam krievu rajonā (ja es to būtu zinājusi, nebūtu tur gājusi dzīvot (varbūt)). Tagad man nav vairs jābaidās, ka mans bērns pārvācosies. Pieņemsim, ka tas ir jauks bonuss un viņš varēs iemācīties krievu valodu. Es varbūt arī, ja gribēšu.