18. Oktobris 2008
11:44
Atkal par mani
Es sev esmu pati savas pasaules centrs. Tik bieži dzīvojos pa savu pasauli, ka grūti brīžiem ir aptvert, ka ir pasaule arī ap mani. Ka mani redz.
Vakar divas stundas lasīju pēdējā 1,5 gada notikumus savējos. Un tā es secinu, ka tāda pat vien esmu. Protams mainījusies, uzlabojusies, bet ir kautkādas lietas, kas manī ir joprojām. Redzu sevī tādu kā identitāti.
Un man patīk ziniet.
Es lasu un apzinos sevi tādu, kā esmu sarakstījusi,tādu un ne citādāku.
Tad vēl. Es pārlasu pēdējos ierakstus, tad, kad manā dzīvē ienāk jauns cilvēks, kas varbūt centīsies mani iepazīt caur cibu. Un tad man sāk šķist, ka visus depresīvos un muļķīgos ierakstus nevag atstāt publiskus, jo tie tomēr maldina. Jeb pareizāk - visiem nav tāds talants uzrakstīt sakarīgi savas domas un jūtas.
Atceros, ka Briselē izdomāju kā raksturot sevi 3 vārdos - nesaprotama, kautrīga, skaista.
Brīžiem esmu pluss, brīžiem mīnuss. Gribu vienu, daru citu. Dažreiz varu aiziet tur -nezin kur, atnest to - nezin ko. Atnākt no turienes ar rezultātu.
Varu arī nekur neaiziet un sēdēt uz vietas un čīkstēt.
Teicu jau, ka man šķiet, ka esmu neredzama, kautrējos, nerunāju, ieslēdzos savā pasaulē, neskatos acīs.
Bet, kad atveros - saku godīgi - esmu skaista.
Un skaistums nāk no iekšām.
Vakar divas stundas lasīju pēdējā 1,5 gada notikumus savējos. Un tā es secinu, ka tāda pat vien esmu. Protams mainījusies, uzlabojusies, bet ir kautkādas lietas, kas manī ir joprojām. Redzu sevī tādu kā identitāti.
Un man patīk ziniet.
Es lasu un apzinos sevi tādu, kā esmu sarakstījusi,tādu un ne citādāku.
Tad vēl. Es pārlasu pēdējos ierakstus, tad, kad manā dzīvē ienāk jauns cilvēks, kas varbūt centīsies mani iepazīt caur cibu. Un tad man sāk šķist, ka visus depresīvos un muļķīgos ierakstus nevag atstāt publiskus, jo tie tomēr maldina. Jeb pareizāk - visiem nav tāds talants uzrakstīt sakarīgi savas domas un jūtas.
Atceros, ka Briselē izdomāju kā raksturot sevi 3 vārdos - nesaprotama, kautrīga, skaista.
Brīžiem esmu pluss, brīžiem mīnuss. Gribu vienu, daru citu. Dažreiz varu aiziet tur -nezin kur, atnest to - nezin ko. Atnākt no turienes ar rezultātu.
Varu arī nekur neaiziet un sēdēt uz vietas un čīkstēt.
Teicu jau, ka man šķiet, ka esmu neredzama, kautrējos, nerunāju, ieslēdzos savā pasaulē, neskatos acīs.
Bet, kad atveros - saku godīgi - esmu skaista.
Un skaistums nāk no iekšām.