Šodien sapratu kādēļ esmu iestakojusi vecā mūzikā. Sapratu, kapēc dodu priekšroku vecai deju mūzikai (80-90 gadi) nevis mūsdienu modernajai - 'apēdripas.lv'.
Agrāk tā mūzika bija tāda vieglāka, maigāka, saulaināka, lidoja vairāk pa gaisu un lika man lidot. (tagad arī)
Bet mūsdienās.. spiež pie zemes un uz depresiju.. kautkā tā.
lai gan laikam nav izdevies būt īstai 'crazy little partygirl'
joprojām gribas dancot par spīti nenormālam nogurumam!
Lī zin kā ir, kad esi pārstrādājis jēgu un tad sāc dziedāt.
No malas var domāt, ka mums bija garlaicīgi vai pa vieglu darbs,
bet vnk kautkas, kas paceļ prātu, paceļ arī darbasparu!
Es tikai gribēju teikt,
Iespējams kādam es šķietu vecmodīga, in love with dj bobo ;)