22. Februāris 2005

08:44
Negribas jau sūdzēties, bet...

Man gribas kliegt!!!!!

Man sāp tas faking zobs! Naktī vispār nezināju.. bāzu pirkstu mutē, kā mazs bērns, citādi es visu laiku kautkā to zhokli kustinu un situ tam zobam ar augshējo, nu tā sāpēja!!
ES NEGRIBU RAUT ĀRĀ!!!!
es neticu.. manliekas, ka noteikti var to zobu sataisīt... vai .. nu .. vāks!

Ja es varētu piezvanīt, es piezvanītu un pajautātu ko tad īsti man darīt.. bet es nevaru piezvanīt.. :(.. ko man darīt!??!??!

Jo ja raut ārā, tad tas jādara šodien līdz 1iem, jo tā zobārste pēc tam nestrādā.

Fak!

I.

10:59
Paldies!

Zobu neizrāvu.
Piezvanīju, pastāstīju kā man iet, pajautāju ko darīt.. nu darīsim kaut ko tanī galā.
Aizgāju savācu rengenu. Bija interesanti "nu jā, tur jau eiropas klases speciālisti" .. jutās laikam aizvainota, bet pati vainīga.
Patiesībā traģiski - māsiņai gumijas cimds rokā (saprotams) bet viņa ar to pašu cimdu gan pierakstus izdara, gan pacienta muti apkalpo :D tjaaa.

Ak jā.. matus man arī aplīdzināja.. lai gan arī nohaltūrēja. Biju tik ļoti apmulsusi par to, ka nespēju vispār pateikt,ka man arī priekšējās blozgas vajag apgriezt.

izņēmu no konta eiro.
nopirku vēl desu
sarunāju svarus
vakarā uz Pankokiem laikam
izmazgāt pāris drēbes, pašai sakopties
un tad... lielā krāmēšanās

Ai kā man patīk pārmaiņas :D

Mīlu,
Ieviņa.

// lai arī staigājoša slimība

22:38
Gribas rakstīt!

Esmu nogurusi no krāmēšanās.
Antons aizgājis, nevaru nosvērt somas.. arī babooonas ideja nesanāca :(.. nu nekas, rīt!

Riktīgi dīvaina sajūta. Šoreiz es neskaitu stundas ... bet gaidu.

Gribas rakstīt.. patiesībā pavisam ko citu. Gribējās uzrakstīt vēstuli, divas. Gribēju uzrakstīt.. bet sev solīju, ka nē! Galu galā cik var sāpināt... un cik sevi?

Un man tā sāp, ka es nevaru noparkoties. Ka nevaru palikt kaut kur un miers, vairs nekādu ilgu, nekādu meklējumu, nekādu šaubu un nekādas baiļu pilnas atskatīšanās uz pagātni.

Zobs arī sāp!

Kādreiz domāju, ka mani ir garlaicīgi lasīt. Bet tāda nu es esmu - neprotu izteikties.
Sākumā plānoju te rakstīt atziņas, bet sanāca, kā gruzons, atzīšanās, veltījumi un vienkārši murgaini ieraktsi.

Sen kā nav neviens tā manī klausījies.Nav bijis tā, ka man ir pie kā iet, kad man vajag, vienalga kādā diennakts stundā.

Es žēlojos :D

Mīlu,
Ieviņa. vnk esmu nogurusi!
Paldies par pacietību!

Sveicieni Konsuelai!