Gribēju vēl ātri ierakstīt, ka dodos mājup.

vieta uz kuru dodos, kā uz mieraostu, vietu, kur apkārt ir klusums, daba un skaistums, tas, kas manam nomocītajam prātam ir vajadzīgs.

un no šīs vietas ļoti bieži atgriežot ar sajūtu, ka tur negribu atgriezties.. un tam ir tikai viens faktors, kas manu uzturēšanās prieku tur izjauc momentā - vienā mirklī.

kad es ar to saskaros, kļūstu pavisam citādāka, tāda, kāda es sev nepatīku un ir neiespējami sevi kontrolēt.. diemžēl :(

Un tomēr tā ir vieta, kur es naktī guļu salīdzinoši labāk, kur es satieku cilvēkus, kas man dārgi un, kur manas rūpes var tikt izliktas pilnībā uz minci un džeiru :))

Bet drīz man jābrauc :)

Vēlu jums jauku nedēļas nogali!

Mīlu,
Ieviņa :|

P.S. saņēmu komplimentu, ka izskatos pēc budžeta studentes :) Un arī attiecīgi labu atzīmi :)))))) Es esmu divu gadu laikā kļuvusi par teicamnieci!
Un tapēc, ka man atnāca apgaismība un es saredzu kaut kādu jēgu tam, ka es uzsūcu zināšanas.

bet nu gan atā!