21. Janvāris 2005

23:30
ai, vienalga!

Kad es pēdējo reizi teicu, ka esmu atkarīga no datora,
ka gribu pakārties
ka man brīžiem šķiet, ka varu visu, un citreiz vienkārši to negribas

kad es pēdējo reizi atzinos sev, ka gribu būt sargājama nevis sargātāja, ka vēlētos būt apgādājamā, nevis apgādātāja, ka labprātāk tomēr laikam ņemu, nekā dodu...
.. es tik ļoti gribu būt maziņa un neko nevarēt

Bet vēl vairāk es gribu būt liela (un tomēr maziņa), varēt bet vienkārši nedomāt tādās sfērās.. es gribu domāt augstāk, gribu uzticēties un zināt, ka lai kā arī būtu, būs labi :)))

Es atzīstos jau kuro reizi, ka man ir sastrēgums, ka esmu pakārusies savā sastrēgumā [un tagad man pūš logs virsū]... ka... ka žēl,ka vakar neiekāpu lidmašīnā!

Mīlu, Ieviņa.

P.S. ! bet iekāpšu drīz... varbūt man tomēr vajadzēja dabūt to darbu!

[blj.. un atkal kontrol+enter nedarbojas!!!!]