Tikko sadomāju, bišķi kaut ko uzrakstīt lai mans iepriekšējais rakstījiens nekristu acīs katru reizi, kad es te iegriežos.
Domāju kā vienmēr daudz un dikti, lasu vairāk nekā agrāk :))) Man tagad ir ko lasīt, divas grāmatas pilnas ar pattiesību.
Tikko vienas grāmatas varonis saprata, ka nemīl.. ka nedzīvo vispār līdz, ka skatās uz visu no malas... un vinjam ir tieši tāda pati draudzene :)
Bet vispār jauneklis (tagad laikam jau vīrietis) ir ļoti attīstīts, es arī tā gribētu... bet visam savs laiks!

Es domāju par nākotni, domāju un domāju un domāju un visu laiku uzkaros.. un itkaa ir skaidrs, kas jādara, tomēr kaut kā negribas, gluži kā ar tām stulbajām tabletēm. Bet arī tur atradās viens svarīgs iemesls, un attiecībā uz manu nākotni iemesls ir vissvarīgākais... un tomēr es gribu būt sekretāre!

Mīlu,
Ieviņa.