Tā!

Esmu atkal pamatīgi noskaitusies, satresojusies un vispār!!!!!!!!!!
Tā, nu ja, kas notika, tā ir tikai mana darīšana
nez vai manam anonīmajam pielūdzējam atkal ir manis žel? Nevajag mani žēlot, vnk vajag, lai es attīstos tik tālu, ka spēju sevi kontrolēt un pateikt nē!

Mani atstāja mizot kartupeļus, bet viņi paši dabūja mizot, jo es cītīgi ..

Labi never mind! Es izdomāšu kā to visu labāk uzraxtīt, lai kāds neapvainojas!

Kapēc visi man sprauž acīs, ka praktiski esmu viena????????

/// Es te tā padomāju par visām tām idejām utt., ko es Te rakstu. Laikam tomēr es apklusīšu.
Anoniimais: Tu brīdini no manis lasītās grāmatas, bet nav runa par grāmatu, es gribu dzirdēt komentārus par atziņām, par citātiem, jo tajos ir būtība, nevis tajā gramatā. Es paņemu to, ko vajag manai attīstībai! Vai līdz šim esošie citāti ir bīstami?

Atzīšos un teikšu, ka man vajag vietu, kur izgruzīties, kur izlikt visu savu žulti (vai kas man ārā nāk), jo parasti nav pa rokai cilvēks, kam es uzticētu savas asaras...
"Piedodiet!" - Kaimiņi