Sveiks Anonīmais un citi mani lasītāji! :)
Šodien ir pienākusi kārta kādam svarīgam citātam. Tas man brīžiem pat ļoti aizmirstas, bet manuprāt ir pareizi pateikts:

"Kristīgie teologi māca, ka cilvēks visu sasniedz vienīgi ar Dieva svētību, ka personiskie nopelni un tieksme pilnveidoties ir blakus lieta. Ja tā būtu, tad Dieva svētībai vajadzētu ietekmēt visus cilvēkus – labos un ļaunos – vai arī nevienu. Taču mēs redzam un zinām, ka Dieva svētība nāk tikai pār cilvēkiem, kas cienīgi un kas to iemantojuši. Bet ar ko gan šādu svētību var izpelnīties, ja ne ar personisku tiekšanos pēc pilnības un augstākajiem ideāliem? Taču cilvēks, kam šāda tiekšanās ir sveša, kas cer tikai uz dieva žēlastību nekad to nesagaidīt, ka tas jāsaprot katram. Ar lūgšanām un rituālu izpildi vien te nepietiek. Svētības ietekmi jūt tikai tas, kas tālab pūlas, tātad ar cilvēka personīgiem centieniem, nevis tādēļ, ka Dievs ir žēlsirdīgs. “Jo Dieva valstība nepastāv vārdos, bet spēkā” – teica apustulis Pāvils.
Visos gadījumos, kad zināšanu trūkumu aizstāj pārliecīga centība, cieš loģika un rodas aplamības. Šāda aplamība izriet no kristīgo teologu apgalvojuma, ka no vienas puses, cilvēks ir līdzīgs Dievam, bet no otras – viņš ir niecība un tārps. Pazemojot sevi, cilvēks grib slavināt Radītāju, bet ar to sasniedz tieši pretējo. Radītājs tiek nevis slavināts, bet pazemots.
Ja cilvēks ir niecība, tad Radītājs miljoniem gadu ir veltīgi pūlējies. Nosaukdams, sevi, Radītāja veidojumu par niecību, cilvēks atzīst Radītāja nespēju radīt ko labāku, neņemdams vērā, ka ne Radītājs, bet viņš pats ir vainojams, ja viņš patiesi ir tāda niecība. Un vēl: ja cilvēks, Radītāja attēls un līdzība, vienlaikus ir puteklītis un tārps, tad viņš arī savam Radītājam piešķir šo savu negatīvo tēlu.
Patiesi, līdzīga pazemošanās ir sliktāka par lepnumu. Radītājam nav vajadzīga šāda viņa slavināšana. Radītāja godināšanai jāizpaužas viņa atdarināšanā un gatavībā Viņa vadībā kalpot dižajam mērķim, kuram kalpo Viņš, tas ir, visas dzīvības evolūcijai un visa esošā laimei."

Es vienubrīdi domāju to parediģēt, bet es vēl pati mācos pasniegt informāciju, līdz ar to.. laikam tomēr atstāšu kā ir.
Nu lūk. Tam visam pa virsu vēl tas, kādēļ Jēzus par mums nomira (par mūsu grēkiem), lai mēs neieslīgtu depresijā, pašpārmetumos un asaras no pārliekas grēku nožēlas neaizmiglotu acis. Lai mēs spētu tiekties pēc tiem aukstajiem ideāliem, lai uzlabotu sevi un neļautu mūsu agrākajā muļķībā izdarītajiem grēkiem mūs pazemot un novērs mūs no attīstības!

///Vai es minēju, ka es neprotu izteikties un man ir problēmas ar formulēšanu??? Tagad droši vien pamanījāt! Nu jā, kad es būšu vairāk attīstījusies, es noteikti palabošu savu informācijas sniegšanas veidu... patiesībā man nav pārliecības, ka tas, ko šobrīd daru, ir labi... bet ņemiet par labu!