Halina

es sāku mācīties visādus lietišķās un vispār sarakstes veidus.

es nekad neko tādu neesmu ievērojusi
nesolu, jums, ka pasniegšu informāciju sakārtotu, tā, ka var saprast, ko es gribu teikt un taa tālāk..

būs kā agrāk, jo es es atveru baltu lapu un rakstu visu, kas man uz sirds, vai arī galvā.
nerēķinos, ka tas nevienam nav vajadzīgs, neinteresējos, ka kādam varbūt tā info nepatīk... vispār man ir vienalga.. šodien

man nav vienalga, ja kādam sāp.. bet tā laikam katram pašam vaina

[daudz krutāk mūsdienās ir rakstīt neoficiāli, ar dubultvē un visādiem citādiem bīnumiem.. un vispār kruti ir, ja raxta kā runā, vai nelabo kļūdas, vai piekājas, kā to info uztvers un ko par rakstītāju domās.]

man ir vienalga.. man ir vienalga kā es izskatos,
man nav vienalga vai es smirdu
...
bet es iemācīšos...:)))

tātad.. pirms rakstīšanas ir svarīgi zināt, kam raksta, ko grib pateikt:
es to nezinu

kā citi saka, te katrs raksta pats savu depresiju
man nav depresija, es vienkārši jūtos stulba :)

labi
ar labunakti

Mīlu, Ieviņa.