Halina

Nu sanāca tomēr tikai puspiecos no rīta tikt gulēt.
Nosvinējām, sagaidījām. Vīrs beidzot arī klasisko Jaungada "vieglu garu" ir redzējis. Bija vērts.
Skatījos nu jau ar citām jūtām. Tāpat pusi biju jau aizmirusi, bet tā filma vairs nešķiet tik romantiska kā agrāk.
Varbūt arī tapēc, ka zinu, ka tajā filmā "pēc divdesmit gadiem" ... tiem, kas nav redzējuši neteikšu.

Lējām laimes. Vīram izlējās 5 vai 6 mazas laimītes man viena, kas izskatās pēc pūkainas cepurītes. Tur lielai daļai rezultāts bija pūkains (Tāda bij' tā 'alva').

Vilkām bluķi un pēc tam dzedzinājām.

Dziedājām himlu LV Jauno Gadu sagaidot.
Skatījāmies uz pilsētu no augšas vietējo Jauno Gadu sagaidot. Tas gan bija labs.

Te jāpiezīmē, ka šeit nemēdz būt tāds centrālais "pilsētas salūts" un katrs šauj ko un cik nu var atļauties.
Līdz ar to tieši no augšas un attāluma skats bija vērtīgāks, nekā lavierēt starp sprāgstošām raķetēm pagalmos.

Mūsu ciemā kaimiņi katrs pēc tam no rīta cūkukūti aiz sevis savāca (nu lielākā daļa kaimiņu).

Lai laimīgs Jaunais Gads!