Halina

Tiešām aizmirsu, ko es te gribēju rakstīt...

Laba fiziskā slodze bija šodien. Pēc 10 minūtēm es jau biju beigta, un vairs neko nevarēju. Bet manu garīgo vēlmi kaut ko darīt gan nevarēja apslāpēt :) Man patiešām patīk teātris. Darīju ko varēju lai ātrāk iejustos atkal skatuves vidē un visās tajās darbībās, kas jādara (piemēram, uzvaras deja - tā man joprojām jūk!)

Kāda starpība. Es zinu kapēc es visas iepriekšējās naktis murgoju. Bet nespēju sev palīdzēt. Es nevaru samierināties ar to, ka man jāgrib tas, kas man patiesībā ir otrajā vietā un pirmajā vietā es gribu pavisam ko citu... bet, ja es ņemu vērā "Kā būtu, ja būtu" tēmu, tad, es 1000% izvēlos šajā brīdī gribēt to, ko man jāgrib, nekā to, ko es gribētu tajā 2ajā gadījumā (tad es negibētu to ko es gribu tagad, un negribētu arī to, ko es gribu pa pusei piespiedu kārtā). Tad es gribētu vienkārši nošauties! Tagad es gribu jebkurā gadījumā - NĀKOTNI :)

Apriebies man murgot. Nu lūūūūdzu piesakieties man par brīvu par psihoterapeitu!

Mīlu,
Ieviņa :)