Outrage Journal - Post a comment

August 26th, 2016

11:05 am - another fat shaming on the internet
atsaucoties uz svaigo ierakstu kaut kādas penny_lane lapā, kur viņa runāja par skaistumu.

esmu daudz domājusi par to, kā izskaidrojas mana nepatika pret resniem (obese) cilvēkiem un spēcīgu, slaidu ķermeņu apjūsme. Vai to ietekmē mode, laika gars, popkultūra/propaganda?
Nedomāju. Kad biju pavisam maziņa un dzīvoju pasaules neskartā lauku vidē, man kaimiņos bija tante Olga. Olgastantei bija liekais svars, bet viņu visi sauca par brangu sievu, nevis lūzeri. Savukārt manas bērna acis redzēja ciešanas - Olgai bija grūti soļot ātrā tempā, kur nu vēl paskriet. Viņai bija pietvīkusi seja karstās vasaras dienās un sviedri aumaļām tecēja pār pieri, kad bija jādzen govis kūtī. Es izjutu žēlumu, jo šķita tik forši, ka tu vari ātri operēt ar savu "skafandru" un uzlīst jebkurā kokā, pārlēkt pāri grāvim un galu galā gūt prieku ar sava ķermeņa palīdzību, kas Olgai neizdevās.
Gadus vēlāk Olgai bija infarkts vienreiz un otrajā reizē viņai bija vēzis, kas šo cilvēku izdzēsa no pasaules kustoņu reģistra.

Nepatika pret stipri manāmu celulītu, tauku ripuļiem ap vidukli un ļumīgiem dubultzodiem nav par to, ka mode izskalojusi smadzenes. Tas ir par signāliem, ko saņemam, ieraugot neveselīgā ķermenī ieslēgtu cilvēku. Šie signāli nodod info par vāju veselību, varbūt akūtu kaiti, kā arī sliktiem gēniem, un tas viss uztvērējam neizbēgami liek aizdomāties par nāvi un iznīcību. Tāpēc resnums nav sexy. Nāve nav sexy.

Reply