| Protams, protams, pašsaprotams - Atskaite |
Dec. 21st, 2004|12:20 pm |
Nu tad tā 1 stunda pie ārdurvīm (pareizāk priekštelpā, tā ka durvis tieši sejā man veras) salīdzinot pulksteņus ar pāris nepazīstamiem cilvēkiem un mēģinot kaut kur izraut STAFF kartīti. Pēc tam 1 stunda pie pašas halles durvīm jau dzenot prikolus ar šiem pašiem cilvēkiem. Tad aptuveni tikpat pie aizžogojuma, gaidot pirmo uzstāšanos( O3 - vokālists baltā un uberkruta paskata basists), satiekot negaidītus paziņas, beidzot sapazīstoties ar vienu no augstākminētajiem personāžiem. Waterdogs bija labi, tiešām labi. Taču no iesildātājiem labākie bija trešie! (AAAAAAAAAA! Tur jau kaut kas bija!) Kaut kur pa starpai tiku rekrutēts kā ģitārists grupai un uz manas muguras gulēja kāda meitene.
Vispār es biju diezgan nelaimīgs, ka bija tik labi iesildītāji - uz pašu paradīzi jau sāka iestāties pagurums. Beigās pie labākās dziesmas sāka aptrūkties skābekļa (stulbums ar gaisa prasīgumu). Pagrābu savu somu un jaciņu, devos malā sēdēt uz grīdas un atelsties + apēst pretīgu pistāciju saldējumu. Lai nu kā - devos mājās ar izbļautu balsi un uztrenētu kala muskulatūru.
Visu pirmdienu gan nosēdēju mājās ar sāpošu kaklu augstāk minētās uztrenēšanas dēļ. Vēl tagad mazliet smeldz. |
|