halceon

[Sākas ar Ice Queen]

&nbsp Šeit izejas nav, ar to jāsaskaras ikdienu, it īpaši dēļ tā, ka skolas centrālajā punktā atrodas šāds uzraksts. Paskatoties uz blakus esošajām smukajām durvīm, rodas asociācija - paradīzes vārti, tepat vien ir, tikai nevienu nelaiž cauri.  

&nbsp Šai vakarā valda migla, tā neizbēgama pilsētā. Turpretī mežs, būdams pietiekami neskaidrs, neprasa un neņem papildus aizsegu. Pirms taku mīt, vēl jānovērtē, vai šie aizsegi spēj pietiekami maldināt. Kā redzams, labāk cits to neveiks. 
&nbsp Ceļš ir tāls un pamests, tā malā slejas izplēnējušas varenības liecības, turpretī otru pusi pilda vēju appūsta sniegotā pļava. Beidzot ierodos, kur paradzēts man nokļūt - brāļu mežā, tumšupes krastos. Vēl pēdējais skatiens atpakaļ, un tad doties savu ceļu. Kamēr sākums solīja bieži mītu lielceļu, varēju ļauties atslābt, taču šķēršļi drīz vien aizklāja manu skatienu.
&nbsp Pat šeit miera nedeva tālās, indīgās gaismas.
&nbsp Ne bez pūlēm nonācu upes krastā, nu varēja gūt atelpu, tālā ceļš būs mezglains, bet jau labi pazīstams. Taču pat zināmās takās gadās jaunas barjeras.
&nbsp Slepkava mēness, nogalējis sauli nu smaidīja debess upē, es smaidu tam līdzi. Gar upes līkumiem taciņas vijas, tās krastos sensvētas zīmes gulstas. Tās atgādina par pamatvērtībām: patiesību, modrumu, klusumu un izpratni.
[Pārejam uz Moondance]
&nbsp Bet kamēr vēl nakts, kamēr vēl mierā esmu, nāc, mēnes, rotaļāties! Dejo man, lai auksti pasaulei paliek.

&nbsp Veļu nams, šī vieta dārga, šeit dabas gaisma atmirdz simta reižu vairāk, kā lākturis ielās. Ik akmenim šeit ir sava dvēsele.
&nbsp Bet, ak vai, kur ir likteņupe? Kāpēc melna tā? Kas Daugavai licis ar asarām lieties, vai tu dižozol? Ak jā, tavas vainas te nav, tikai lūdzu iedod man pirkstus pie tevis apslidīt.

&nbsp Varenā baznīca ar divi torņiem stāv kalngalā kā cietoksnis; sarkani mākoņi apkārtni ar haosu pilda.
&nbsp Pēdējais bastions. nemirstīgs. Un mājas tik tuvu! Pat ar  roku drīz varēs aizsniegt. Kājas, nesiet mani straujāk! Kaut vai sienas būs priekšā, nu mani vairāk neapturēs.

&nbsp gaismiņa rokās, lai nams taptu tīrs, gaismiņa rokās, lai nams taptu brīvs. Bet pašo laiku jau debesis kritušas, turās vien koku galos.

(starp citu man šodien laika bija maz un piegriezās arī. Citreiz salikšu paŗējās bildes. Tikmēr skatīties šeit |