|
Nov. 20th, 2004|10:30 am |
Slikti... vienkārši slikti palika. Saucas paskatījos uz sevi.
Runāju vienu un tai pat laikā daru citu, prētējo. Laikam taisnība vien sanāca: Neviens nekad neizpratīs tevi labāk kā pats, līdz ar to neviens cits tik ļoti neredzēs, ka tev nevar uzticēties.
Sajutos kā nodevējs, protams zinu - piedos, bet, ja jau piedod visiem, tam sāk zust vērtība. Es labprātāk saņemtu taisnīgu sodu, bet to man diemžēl nekad neizlūgties. Niecība! Puteklis!, bet joprojām dievs... |
|