|
Apr. 22nd, 2010|09:41 pm |
RTU Studentu parlamenta organizētais dzejas vakars
Čillaut andergraund poētikē.
Telpas ir darbnīcai tipiski tukšenas. Zemi dīvāni, mīksti lopbarības maisi un apšaubāma elektrība. Visiem pasniegtas instrukcijas skaļi teikt mmMMm, nnnh un aplaudēt ar. Ir deklarēta zona dzejoļu rakstīšanai, ir deklarētas kladītes šim pašam nolūkam. Blakus ekrānā rāda sievietes roku ar briesmīgiem pielīmētajiem nagiem, kas kladītēs un piezīmju lapās raksta dzejai līdzīgus objektus. Nesalasāmi.
Artis Ostups, kā parasti, arī piedalās. Klausoties nepamet sajūta, ka ir jāzina kāda privātā folkora. Kā klausīties citus mētājam savus iekšējos jokus, nezinot būtību.
Pārsteidzoši patīkamā iezīme - cilvēki, kas šeit sanākuši, nav ierastā dzejas pasākumu tauta. Varbūt tas, ka RTU. Varbūt tas, ka maz publiskās reklāmas. Jebkurā gadījumā, atsvaidzinoši.
Intermissija. Kopējais dzejolis. Pirmā rindiņa dota.
Es apsolos, rīt atkal būšu zirgā
Un vējš plīvos manos matos
Atkal mani nerātnas domas tirda
Bet droši, droši tālē skatos
Emīls Buiķis. Tēmē uz skarbumu. Ietver Čaku. Nez, būtu jāpārlasa, būtu jāpagaida kāda diena, lai izveidotu stāvošu viedokli. Viena lieta, kam Emīls tiešām pievērsis vērību ir atskaņas. Brīžiem uzkrītoši, brīžiem gludi, bet viņas tur ir.
Vadītājs samudžinās savos vārdos, atkal. Intermissija 2.
Pieskaros dzenim
Dzenis skatās pretim
Manī rodas vēlme
Arī kļūt par dzeni
un nodziedāt dzeņa dziesmu
Mēs, skatītāji, esam kā ģenētiskais algoritms. Gluži nejauši saražotas rindas, ar kurām pēc pietiekami daudz mēģinājumiem nonāksim pie absolūti kvalitatīvas dzejas ražošanas metodi.
Runā Janka. Tas, kurš Rokpelnis. Teksti, kā parasti, ir uzmanības cienīgi, bet viņa deklamēšanas stils arvien, arvien prasa izmaiņu. Visam par spīti, viņš turpina spītīgi iesāktajā garā. Gadiem. Jānis varētu lasīt porno scenārijus tā, lai klausītāji justos kā baznīcā.
Muzikālā intermissija. Ar ģitāru pie mums viesojas puisis vārdā Edgars. Dzied it kā angliski... It kā. It is nigh completely incomprehensible, bordering on faux french.
Uzstājas Dragūna kungs. Atšķirībā no pārējiem, bez pierakstiem. Šis ir paņēmiens, ko es vienmēr esmu turējis augstā cieņā. IZŅEMOT TO VIENU GADĪJUMU, bet tas gadījums nav svarīgs šobrīd.
Kopdzejolis nr. 3.
Egles
Un
Vāveres
Arī
Vēl viens Edgars, vēlreiz "angliski". Šoreiz jau labāk.
Uzstājas Kazušs. Kazušs, kurš pirms ierašanās radīja klīstoša dzērāja iespaidu. Kazušs, kurš atcerās 2 dzejoļis, kuri smagi disonē ar viņa nekulturēto izskatu un trūkstošajiem priekšzobiem.
1 2 3 pulkstens 4 pulkstens klints
5 6 7 pulkstens 8 pulkstens klints
9 10 11 pulkstens 12 pulkstens klints
Mums būs klints visapkārt pulkstenim
Uzastuojas bundzaņīks Juoņs Pytens. Bundziniekam šķietami netipisks vieglums, maigums. Laikam nav laika, laiks aizņemts. Romantiskas ieskaņas.
Puisis, kura vārdu es aizmirsu tiklīdz izdzirdēju (piedod, puisi) uzstājas ar didžeridū pavadījumu. Awesomesauce, no doubt. Tas, ko es iepriekš rakstīju par savu darbu lasīšanu kā cilvēkam no malas - šis dara pareizi. Spēku ar spēku, mieru ar mieru. Lieliski! Artūrs! ARTŪRS! Hmm... uzvārds arvien neturās prātā. Ģitāru arī spēlē. 
Kā pēdējā - Baiba. Prosta Baiba. Pavisam negaidīti piedalās, pašai negaidīti. Maina runas skatpunktus, mainot savu pozu. Mazliet pārāk uzkrītoši. Runā par gludināšanu, mīlīgi integrētjoties ar Jāņs gludināto šallīti.
Kamēr runā Hiršs, es steidzīgi meklēju sev un Elgai dzejoļus. Tāpēc par to šoreiz nemaz.
Pašu uzstāšanās... nu... eh... ko nu tur. Fakts tāds, ka pieteicāmies pašās beigās un krājums bija sasteigts. Bet doma tāda, ka nākamreiz jāparūpējas par datora skaņu dzirdamību. Efekts, ka dzeja tiek tajā pašā mirklī pierakstīta ir patiesībā diezgan vēlams. 
Bottom line
Atnācu, dāvanas saņēmu, ar DITFiem parunāju. Jūtos ieguvis. Jūtos arī arvien tālāks no latviešu dzejnieku sabiedrības. |
|